Vēsture

ŽURNĀLA ILUSTRĒTĀ PASAULES VĒSTURE 2012. GADA FEBRUĀRA NUMURĀ LASĀMS ILZES GRĪNUMAS RAKSTS PAR SAULKRASTU VELOSIPĒDU MUZEJA JAUNO EKSPONĀTU
Žurnāla Ilustrētā Pasaules Vēsture 2012. gada februāra numurā lasāms Ilzes Grīnumas raksts par Saulkrastu Velosipēdu muzeja jauno eksponātu - 19.gadsimta beigās Latgalē izgatavotu augstratu. Lauku smēdē kaltā velosipēda konstrukcija ir īsts meistarstiķis ar vairākiem tik asprātīgiem risinājumiem, kādi nav sastopami tālaika fabrikā ražotam divritenim.

ZVEJNIEKCIEMA KULTŪRAS NAMAM ŠOGAD 55 GADU JUBILEJA
Pagājušā gadsimta 50-to gadu sākumā zvejnieku kolhozs „Zvejnieks” ir tam laikam liels uzņēmums – tajā ir apvienojušies 300 kolhoznieku sētu un kopējais biedru skaits sasniedz 800 biedru.
Taču ilgus gadus lielajai zvejnieku saimei trūka telpu plašākiem sarīkojumiem, teātra un kino izrādēm, priekšlasījumiem, pašdarbībai, sporta nodarbībām. Sevišķi asi kultūras nama trūkumu izjuta jaunatne. Lai apmierinātu zvejnieku arvien pieaugošās kultūras prasības, viens no svarīgākajiem un neatliekamākajiem izvirzījās jautājums par kultūras nama celtniecību.

PĒTERUPES PAPILDU SKOLA
Pirms 75 gadiem Pēterupē tiek atvērta Pēterupes papildu skola.
Prezidents Kārlis Ulmanis uzskatīja, ka cilvēkam jāizglītojas visā savas dzīves laikā. Tādēļ Latvijā tiek dota iespēja atvērt tā saucamās papildu skolas vai organizēt papildu kursus. Vietās bija jāatrod telpas, kurās notiks nodarbības, jānodrošina ar atbilstošu mācību spēku un jāgarantē vismaz 25 klausītājus šajās nodarbībās. Pasniedzēju algas nodrošina valsts.

ALEKSANDRS ARVIDS FON ENGELHARDTS
Aleksandrs Arvids fon Engelhardts
(1856.gada 23.V – 1920.28.VIII Hanovere)
Pirms 155 gadiem dzimis Pēterupes un apkārtnes pirmais ārsts Aleksandrs Arvids fon Engelhardts.Pēterupē ārsts sāka darbu 1888.gadā pēc barona Augusta fon Pistolkorsa uzaicinājuma.

PĒTERUPES-NEIBĀDES JŪRMALAS PALĪDZĪBAS UN LABDARĪBAS BIEDRĪBAI – 85
Pēc miera iestāšanās un Latvijas valsts nodibināšanās jau pirmajos pēckara gados Bīriņu pagasta valdē tika iesniegta prasība pēc ciemata ārsta algošanas, jo tāds šeit bija ļoti nepieciešams, ņemot vērā to, ka tolaik ārsta nebija nevienā apdzīvotā vietā plašā apkārtnē. Jau 1922.gadā šis jautājums bija izlemts, un doktorātā darbu sāka ārsts Alfrēds Vītols.

PUSGADSIMTA JUBILEJU NESVINĒS...
Šobrīd Saulkrastu novada vēsturē aiziet vēl viens vārds un vieta - Saulkrastu autoosta. Saulkrastiešiem un novada viesiem nebūs iespējas iegūt informāciju pie dežuranta autoostas dežūrpunktā - dzelzceļa stacijas ziemeļu daļā, kur tā tur atradās jau gandrīz 40 gadus. Bet pati autoosta jau pastāvēja 48 gadus, no 1962.gada.
































