14. septembrī pl.13.00 kultūras nama "Zvejniekciems" mazajā zālē tiks atklāta dzejnieka un gleznotāja Jāzepa Osmaņa darbu izstāde, kuras moto ir J.Osmaņa dzejas rindas:"Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu.." Pats mākslinieks šajā pēcpusdienā labprāt atbildēs uz Jūsu jautājumiem un atklās noslēpumu, kā dzeja un glezniecība, viņaprāt, saistās un kā tā veidojas!

“Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu” 

Daudzas mūža vadlīnijas aizsākas bērnībā. Pavisam vienkārši. It kā nemanot. To var teikt arī par manu aizraušanos ar gleznošanu. Izvērstāk to esmu aprakstījis bērnu dienu atmiņstāstu grāmatā “Zivju vējš”. Stāstā “Irbīte, Irbīte” attēlots savdabīgais mākslinieks Voldemārs Irbe. Uzlūkojot noskrandušo baskāji, bija grūti iedomāties, ka tas ir apbrīnojams gleznotājs, pasteļžanra virtuozs. No līdzpaņemtā groza viņš izņēma krītiņus un, sēžot uz stacijas perona, iekrāsoja debesis, silu vīli, birzi, māju, pagalmu un taciņu ar meitenīti sārtā kleitiņā. Ar pirkstu galiem izlīdzināja krāsas, iestrādāja nianses. Un – bilde bija gatava. Saspringums un saule mākslinieku pamazām nogurdināja. Viņam gribējās padzerties. Mēs, bērni, jozām pēc ūdens. Par nesumu Irbīte dāvāja mums krāsainos krītiņus. Un slepšus es arī liku tos lietā. Irbīte gleznoja uz melnām papīra lapām. Mūsu malkas šķūnītis bija apšūts ar melnu papi. Drīz vien sienās parādījās robi... Vecāki nebija priecīgi, bet, ieraudzījuši manus gleznieciskos pūliņus, nebārās.

Pabeidzis septīto klasi, ar saviem zīmējumiem devos uz Rīgu, lai iestātos Mākslas akadēmijā. Daži no tiem jau bija publicēti žurnālā “Bērnība”. Bet izrādījās, ka akadēmijā uzņem tikai pēc vidusskolas... Turpināju mācības Lielvārdes v-skolā, bet vēl stiprāka par zīmēšanu izrādījās literārā nosliece. Pabeidzu filoloģijas fakultāti, sāku strādāt izdevniecībā, izdevu savas pirmās dzejas grāmatas. Vasaras brīvlaikus ar sievu Zigrīdu pavadīju pie viņas vecākiem Ļaudonā. Aiviekste, Krustkalni mudināt mudināja uzmeklēt krāsas un otas. Bet rakstnieka, tulkotāja un redaktora darbs kļuva arvien intensīvāks. Palete un molberts, tāpat kā makšķere, bija jānoliek malā. Tikai nesen, reizē ar atmiņstāstiem manī pamodās krāsu prieks. Tuvinieku iedrošināts, atsāku pievērsties gleznošanai. Palūdzu māksliniekus Jāzepu Pīgozni, Uldi Zemzari un Gunāru Krolli būt par maniem padomdevējiem.

2007. gadā Ķegumā tika sarīkota pirmā plašākā gleznu apskate. Nāca piedāvājums parādīt darbus Lielvārdē, Limbažos, Aizkrauklē, Mērsragā, Ļaudonā, Sidgundā, Ērgļos, Mālpilī, Rīgā, Suntažos, Madlienā, Jumpravā, Jēkabpilī, Ogrē, Jaunjelgavā un Olainē.

 

Ar cieņu - Jāzeps Osmanis