Jaunākās ziņas - Veiksmīgi norisinājies arhitektu – plānotāju plenērs „Saulkrastu centra teritorijas turpmākā attīstība”

2010. gada februāra vidū, Saulkrastos notika arhitektu - plānotāju plenērs „Saulkrastu centra teritorijas turpmākā attīstība”, ko organizēja Saulkrastu novada dome.

 

Plenēra mērķis bija apzināt un modelēt Saulkrastu centra teritorijas starp Ķīšupi un Pēterupi, bet īpaši „stacijas meža” un kāpu joslas, kā arī pludmales starp Bīriņu un Raiņa ielām, attīstības virzienus un iespējamos risinājumus.

 

Plenēra uzdevums bija apzināt teritorijas vērtības un apgrūtinājumus, definēt pilsētas „centru”, izstrādāt priekšlikumus satiksmes organizācijai un autostāvvietu izvietošanai, plānot pilsētas sasaisti ar jūru un pludmali, izvēlēties pilsētas „magnētobjektu” un sagatavot priekšlikumus jaunajam teritorijas plānojumam.


Plenēra dalībnieku vidu bija Marita Brūniņa („Sarma & Norde”), Pēteris Bajārs („INDIA”), Edgars Bērziņš („AEBB”), Māra Kalvāne („Metrum”), Valters Raņķis un Egons Raņķis („VV Projekts”), Sarmīte Lesiņa („Grupa 93”), Egons Bērziņš (Rīgas Tehniskā universitāte Arhitektūras un plānošanas fakultāte), Daiga Veinberga (Latvijas Ainavu arhitektu biedrības vadītāja), ainavu arhitekte Kristīna Briķe, Margarita Kaņevska (Liepājas pilsētas būvvaldes ainavu arhitekte), Arvīds Vitāls un Dace Volksone (Liepājas pilsētas būvvaldes teritorijas plānotāji), Aigars Kušķis (biedrības „Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija” vadītājs), Jānis Kalniņš (Latvijas Universitātes Vides pārvaldības katedras doktorants), Pēteris Šķiņķis (Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes profesors), arhitekti Uldis Mazais, Inese Aizstrauta, Ineta Tumaševska, Leonīds Kovalass Kovaļevskis, dizainers Juris Plakans, kā arī Jurands Lapčinskis, Larisa Kovalasa Kovaļevska, Indriķis Builis, Ligita Lapčinska, Iveta Jurkevica un Artis Blankenbergs.

 

 Plenēra laikā, tā dalībnieki un viesi varēja apskatīt izstādi ar Saulkrastu vēsturiskajiem fotouzņēmumiem un afišām, kas raksturoja pilsētas sabiedrisko dzīvi, notikumus un to norises vietas pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skola izstādīja savu audzēkņu darbus – iespējamos vides objektus.

 

Plenēru atklāja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis. Vispirms plenēra dalībnieki tika iepazīstināti ar plānojamo teritoriju. Ar vēsturiskajiem materiāliem klātesošos iepazīstināja Saulkrastu Velomuzeja īpašnieks un vēstures izzinātājs Jānis Seregins. Īpašu interesi izraisīja kuģīša „Neibāde” piestātne un tilts pār Ķīšupi pie ietekas jūrā. Ar esošo situāciju, spēkā esošo teritorijas plānojumu un plenēra darba uzdevumu iepazīstināja Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis. Veiksmīgu darbu visiem novēlēja domes izpilddirektors Andrejs Arnis. Savukārt Pensionāru biedrības vadītāja Maruta Muste plānotājiem nodeva Saulkrastu pensionāru ieteikumus.

 

Dienas vidū plenēra dalībnieki devās apskatīt plānojamo teritoriju, kā arī apmeklēja Skultes ostu un Balto kāpu.

Pēcpusdienā plenēra dalībnieki tika sadalīti 4 darba grupās, kas radoši strādāja atsevišķas darba telpās. Intensīvs darbs grupās ieilga līdz pirmās dienas vēlam vakaram. Nākamajā dienā līdz plkst. 12.00 plenēra dalībnieki aktīvi noformēja un gatavoja plānus, lai nodotu tos apskatei.

 

Galvenās atziņas, kas izskanēja plenērā:

1. Lai tūristi iebrauktu pilsētā, vispirms nepieciešami kvalitatīvi auto stāvlaukumi ar saprotamiem un vienādiem noteikumiem visā pilsētā. Attiecīgajām norādēm jāseko jau no apvedceļa, pie stāvlaukumiem jābūt informācijas zīmēm, tualetēm. 

2. Saulkrastiem raksturīgās ainavas un tēla radīšana. 

3. Pilsētai nepieciešams vienojošs centrālais objekts, piemēram, svētku laukums. 

4. Saulkrasti – vispirms Vidzemes jūrmalas atpūtas vieta un peldvieta - mērķauditorija daļai Rīgas un Siguldas, Inčukalna, Ķeguma, Līgatnes, Cēsu, Madonas un visiem Latgales iedzīvotājiem. Nepieciešama teritorijas reklamēšana Vidzemē un Latgalē.

5. Saulkrastiem nav pilsētām raksturīgā tirgus, piemēram, „Saulrieta” tirgus.  

6. Nepieciešams akcentēt izejas/ieejas uz/no pludmales.

7. Nav citu pievilkšanas objektu bez pludmales.

8. Nepelnīti aizmirstas pilsētu raksturojošās upes.

Kā tuvākie veicamie darbi tika ieteikti - pilsētas priežu mežu attīrīšana no kļavām un krūmājiem, upju palieņu sakopšana, labiekārtojuma elementu dizaina izstrāde pludmalei, ielām, skvēriem, apstādījumu koncepcijas izstrāde, ēku krāsojuma koncepcijas izstrāde - nozīmīgāko ielu krāsu pasu sagatavošana, nozīmīgāko pilsētas vietu akcentēšana ar mākslas un pilsētvides dizaina objektiem. Nepieciešamība pagarināt Saulrieta taku līdz Bīriņa ielai un tālāk līdz Ķīšupei, savienojot to ar estrādes teritoriju, promenādes izveide uz jūru. Tāpat nepieciešams velosipēdu nomas punktu tīkls, lai paņemot velosipēdu vienā pilsētas punktā, būtu iespējams to atdot nākošajā. Jāpapildina pilsētas suvenīru klāsts, kas peldsezonā varētu būt praktiski izmantojami – dvieļi, saulessargi u.c. Jāizceļ izejas uz jūru, paredzot informācijas stendus, tualetes, pārģērbšanās kabīnes, mantu glabātuves, velo statīvus.

 

Atsevišķos darbos tika piedāvāti arī pavisam konkrēti risinājumi. Piemēram, radīt tūrisma taku uz vēsturiskajām peldvietām un kūrmājām, izvietojot vēsturiskās fotogrāfijas to uzņemšanas vietās, un panākot kādas kūrmājas atjaunošanu.

Tika uzsvērts, ka Saulkrastiem mērķtiecīgi veidojams īpašs ainavas un apstādījumu raksturs, tikai pilsētai raksturīga, moderna apstādījumu koncepcija. Ainavu arhitekti bija pamanījuši, ka pilsētas meži un kāpu zona izskatās aizaugusi un nekopta.

Stacijas mežs, visos priekšlikumos izskanēja kā perspektīva attīstības teritorija pilsētas centrā, kas veidotos kā Mežaparks, kur apbūve, autostāvietas un daudzfunkcionāls laukums organiski iekļautos parka teritorijā, un kurai nākotnē būtu jāpiešķir mūsdienīga, sabiedrību vilinoša funkcija, kas vienlaicīgi ļauj apgūt jaunas zināšanas, gan aktīvi darboties (piemēram, brīvdabas zinātnes parks).

 

Viena darba grupa par pilsētas centrālā laukuma vietu ieteica izvēlēties teritoriju Ainažu un Raiņa ielu stūrī aiz veikala „Icis”. Tā kā šī teritorija nav pašvaldības īpašums, atliek cerēt, ka zemesgabala īpašnieks nākotnē saglabās vietas publisko pieejamību un, piemēram, ierīkos šajā teritorijā „Saulrieta tirgu”.

 

Vairākos darbos izskanēja tādi priekšlikumi kā tilts jūrā, jahtu piestātne, jūras promenāde ar salu, jūras vārti, jūras amfiteātris, panorāmas rats kā vertikālais akcents, skatu laukums virs priežu galotnēm, pilsētas rajonus savienojošs mazbānītis vai elektromobilis, kas atsevišķās vietās varētu nobraukt līdz pludmalei, kanāls no jūras līdz dzelzceļa stacijai, „Park & Ride” stāvlaukums pie stacijas, helikopteru nosēšanās laukums.

 

Kopumā plenērs deva neatsveramu pozitīvu impulsu turpmākai Saulkrastu attīstībai un ievirzīja un pacēla turpmāk plānojamos darbus jaunā, daudz augstākā un dziļākā kvalitātē. Izteiktie viedokļi lika vēlreiz ieraudzīt trūkumus, norādīja uz nepieciešamo virzību un lika pārliecināties par uzsākto darbu pareizību. Paldies visiem plenēra dalībniekiem un klausītājiem! Lai mums visiem kopā izdodas!

 

 

Plenēra organizators, Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks N.Līcis

 

 

 

 

 

 

 

Raksts ievietots: 4. Marts, 2010