Skolu tās jubilejā sveica ne tikai audzēkņi un to vecāki, bet arī skolas absolventi un bijušie darbinieki. No Dānijas laba vēlējuma vārdus skolai veltīja bijušais skolotājs Herberts Gailis - „Lumby, 2.augustā 1922. Sveiki! Vēstuli saņēmu labu laiciņu atpakaļ. Ar šo tad nu ar nosūtu sveicienus uz jubileju un visiem ,visiem viņas dalībniekiem. Telegrammai nav naudas – esmu patlaban tikai ar dažiem oriem kabatā – labi vēl, ka varu nosūtīt šo vēstuli. Bet nauda jau ir un būs atkal... 

... Tad sveicieni visiem darba biedriem, kā arī bijušajiem audzēkņiem, viņu vecākiem un visiem pazīstamiem. – Tas tad vispirmā kārtā pa to leju. Tad kur tā jautrā kompānija pa augšu „Pupchenu” Stāls, Eipuru Janča, Brākšas, Žokas – un pa vidu starp augšu un leju Lauva – tas briesmīgais zvērs. Tīri žēl, ka nav lemts šogad pa Pabažniekiem izblandīties.”

Otrā Saulkrastu vidusskolas desmitgade pagāja daudz mierīgākā gaisotnē kā pirmā. Nebija nedz karu, nedz varas maiņu. Liela uzmanība skolā tika pievērsta ārpusklases nodarbībām.

Materiālā ziņā gan skolai neklājās labi. Skolēni komplektējās galvenokārt no Bīriņu un Pabažu pagastiem, bet tā kā Pabažu pagastam bija jāuztur vēl viena skola, finansējums no šī pagasta nenāca tik liels. Lai rastos līdzekļi O.Cīrules vadībā rīkoja daudz izrīkojumu bijušajā Bīriņu krogā. Gadā notika 4 līdz 6 lugu izrādes, vairāki koru priekšnesumi. Izrādīja Blaumaņa, Jaunsudrabiņa, Saulieša un arī Emīla Cīruļa komēdijas, kā arī Raiņa „Pūt vējiņi”. Šo sarīkojumu apmeklētība bijusi ap 120 skatītāju. Lielākiem iestudējumiem tika pieaicināta profesionāla režisore Bremšmite.

Otrā desmitgade nozīmīga arī ar to, ka skolā aktīvu darbību sāk skolotājs Aleksandrs Dancītis, kurš 1921.gadā ar pēdējo bēgļu ešelonu atgriežas Latvijā un oktobrī uzsāk darbu Pabažu jūrmalas 6-klašu pamatskolā. Paralēli skolotāja darbam Aleksandrs Dancītis plaši iesaistījās sabiedriskajā darbā, uzturot ciešus sakarus ar Rīgas sabiedriskām organizācijām (Rīgas šaha biedrība, biškopības biedrība, lektoru savienība u.c.) Šīs aktivitātes A.Dancītis ienesa arī šejienes ikdienā. Viņš bija 465. Pēterupes mazpulka vadītājs, Pēterupes Zvejnieku biedrības sekretārs, pats būdams arī zvejnieks līdz biedrības likvidācijai 1938.gadā. Organizēja simultānspēles ar vadošiem Latvijas šahistiem, to uzstāšanos ar lekcijām biedrības namā „Enkurs”, vadīja vietējo biškopības biedrību, organizēja un vadīja Meliorācijas sabiedrību „Mazellīte”. Nopelni zvejnieku pūtēju (ragu) orķestra organizēšanā. Skolā Aleksandrs popularizēja šaha un dambretes spēles.

Skolas pedagogu un pārzines O.Cīrules darbs visus šos gadus ne vien noturēja skolu darba kārtībā, bet ļāva tai arī attīstīties, iemantojot labu slavu kā iedzīvotāju vidū, tā arī skolu valdē Rīgā, kur skolēnu burtnīcas stāvējušas kā paraugs citām skolām. Pateicoties ieguldītajam darbam, skola bija gatava nākamajam solim tās attīstībā – pārcelšanās uz jaunām telpām. Bet par to nākamreiz.

Šobrīd, sagaidot skolas simtgadi, turpinām saņemt apsveikumus un laba vēlējumus no Saulkrastu vidusskolas skolēniem.

Mairis Peksis 10.a klase: „Lai mūžam šī skola pastāvētu, lai 1.stunda būtu miega stunda!”

Vents Birze 10.a klase: „Apsveicu skolu 100 gadu jubilejā. Novēlu jaunu un jauku inventāru. Izremontētas telpas!”

Agnese Vārna 10.a klase: „Novēlu beidzot sagaidīt baseinu un jaunu aktu zāli!”

Zanda Briede 10.a klase: „Skolai novēlu tikt pie jaunas, skaistas fasādes un pagraba, kas neapplūstu!”

Krista Līmane 10.a klase: ”Es no visas sirds vēlu, lai par Saulkrastiem un mūsu vidusskolu uzzina citur Latvijā, kā arī, lai skolēni labu labi mācās un aktīvi piedalās starptautiskos pasākumos!”

 Jānis Daukša, Linda Mieze, konsultante Vizma Niedre