31. martā no 12.00 līdz 15.00  Saulkrastu rokdarbnieku pulciņš  piedāvās cimdu adīšanu:

Dzejnieks Imants Ziedonis ir teicis: „Latvieši iziet pasaulē ar rakstainajiem cimdiem un met tos tautu kultūras dārgumu krātuvē pie persiešu paklājiem, indiešu un japāņu zīda audumiem, ķīniešu porcelāna, krievu kokgriezumiem, Briseles mežģīnēm, Kaukāza tautu filigrānajiem metālkalumiem.”

Latviešu rakstainie cimdi ir ne tikai praktiski lietojams apģērba gabals, bet arī dāvana (velte, zieds) ar dziļi simbolisku jēgu.  Īpaši nozīmīgās reizēs saņemtos cimdus nenovalkāja, bet nodeva no paaudzes paaudzē un glabāja kā dzimtas dārgumu.

Cimdi tiek adīti sīkiem rakstiem, mainot 2–3 krāsu pavedienus. Tādējādi īsie pārstaipi cimda iekšpusē dara cimdu biezāku, siltāku un izturīgāku pret dilšanu. Valnīša daļu nereti ada savelkošā (sviķeļainā) rakstā, lai cimds labāk piegulētu rokai. Cimdiem noraukums var būt adīts trijstūra veidā (saadījums četrās vietās – 1. un 3. adatas sākumā, 2. un 4. adatas beigās) vai apaļais (astoņās vietās – katras adatas sākumā un vidū).

Saulkrastu audēju kopa „Kodaļa” piedāvās aušanas prasmju apguvi:

Viens no senākajiem paņēmieniem pavedienu pārvēršanā audumos, paklājos un dažādās citās lietās. 

Paklāju un sienas segu aušanai var izmantot dažādas speciālas segu tehnikas, piemēram, lupatnieku audums- atkarībā no materiāla un arī no tā, kādam nolūkam gatavo priekšmetu. Lupatnieku auduma aušanā  velkos ņem rupjus, šķetinātus linu vai pakulu diegus, bet audos - vilnu, lupatas, linus u.c. materiālus. 

Meistars Ēvalds Krūkliņš ierādīs virvju vīšanu:

Virvju vīšana - dažāda resnuma un pielietojuma virvju vīšanas procesa apguve, izmantojot linu, kaņepju pakulas.